Braukšanas bailes skar ļoti daudzus jaunos vadītājus — dažiem tās ir vieglas, dažiem stipri ierobežojošas. Tās nav pazīme, ka tev trūkst spēju vadīt auto. Tās ir signāls, ka smadzenes uztver braukšanu kā augsta riska situāciju, un tam ir konkrēti, saprotami iemesli.
No kurienes tās rodas
- Pieredzes trūkums. Smadzenes baidās no tā, kas nav pazīstams. Katrs jauns maršruts, situācija vai manevrs sākumā šķiet biedējošs vienkārši tāpēc, ka tas ir jauns.
- Konkrēts negatīvs pieredzējums. Gandrīz-negadījums, kritika no instruktora vai cita vadītāja, vai pat tikai vērošana, kā kāds cits piedzīvo negadījumu, var atstāt pēdas.
- Vispārēja trauksme. Ja cilvēkam ir tendence uz trauksmi citās dzīves jomās, tā bieži pārceļas arī uz braukšanu — auto ir situācija ar augstu atbildības sajūtu un mazu kontroles sajūtu.
- Atbildība par citu drošību. Apziņa, ka tavā mašīnā ir pasažieri vai ka tuvumā ir gājēji un citi vadītāji, dabiski paaugstina spriedzi.
Kā strādāt ar bailēm
- Nesāc ar visgrūtāko. Ja baidies no ātrgaitas ceļa vai sastrēguma centrā, nesāc tieši tur. Brauc vispirms mierīgā rajonā, tad pakāpeniski pievieno sarežģītību.
- Brauc regulāri, nevis reti. Ilgi pārtraukumi starp braucieniem liek bailēm atjaunoties no jauna. Īsi, bet bieži braucieni palīdz vairāk nekā retas, garas nodarbības.
- Izvēlies mierīgu pasažieri, ne kritisku. Cilvēks blakus, kurš nervozē vai komentē katru kustību, pastiprina spriedzi. Meklē to, kurš ļauj tev kļūdīties bez spiediena.
- Neizvairies pilnībā. Izvairīšanās īslaicīgi mazina trauksmi, bet ilgtermiņā to pastiprina — smadzenes iemācās, ka situācija tiešām ir bīstama, jo tu no tās bēg. Mazi, atkārtoti soļi ir efektīvāki par pilnīgu izvairīšanos.
- Atzīsti fizisko reakciju, nevis cīnies ar to. Paātrināta sirdsdarbība vai sasprindzis ķermenis brauciena laikā nenozīmē, ka kaut kas iet greizi — tā ir normāla organisma reakcija, kas pamazām mazinās ar pieredzi.
Kad meklēt palīdzību
Ja bailes ir tik stipras, ka pilnībā liedz braukt vai izraisa paniku jau pirms iekāpšanas mašīnā, ir vērts par to parunāt ar psihologu — tas nav pārspīlējums, bet praktisks solis, tāpat kā jebkuras citas specifiskas trauksmes gadījumā.
Saistītie raksti
- Panika pie stūres — ko darīt, ja panika pārņem tieši braukšanas laikā.
- Signāli no aizmugures — kā reaģēt uz steidzināšanu no citiem vadītājiem.
- Eksāmena bailes — kā sagatavoties satraukumam pirms eksāmena.
- Kauns pēc neveiksmes — ja eksāmens nav nokārtots.