Ja panika pārņem tieši braukšanas laikā, svarīgākais ir zināt konkrētus soļus jau iepriekš — panikas brīdī domāt skaidri ir grūti.
Ko darīt uzreiz
- Neko strauju nedari. Nebremzē pēkšņi, negriez strauji stūri. Panika liek ķermenim gribēt tūlītēju rīcību, bet braukšanas kontekstā tas ir bīstamāk nekā pati panika.
- Meklē tuvāko drošo vietu. Ietve, stāvvieta, degvielas uzpildes stacija — jebkura vieta, kur var droši apstāties, ieslēdz avārijas signalizāciju un pagaidīt.
- Ja droša vieta nav tuvumā uzreiz, samazini ātrumu, brauc labākajā joslā un turpini meklēt vietu, kur apstāties — nav jāapstājas momentāni uz brauktuves, ja tas nav droši.
- Apstājies un elpo. Lēna izelpa ir garāka par ieelpu — piemēram, 4 sekundes ieelpa, 6–8 sekundes izelpa. Tas fizioloģiski palēnina sirdsdarbību.
- Nogaidi, kamēr pāriet. Panikas lēkme parasti sasniedz virsotni un sāk mazināties dažu minūšu laikā, ja tai neplūst pretī. Nav jāsteidzas turpināt braukt, tiklīdz jūties nedaudz labāk.
Kāpēc tas notiek
Panika braukšanas laikā bieži rodas no domu spirāles — viena nepatīkama doma (“kas notiks, ja…”) izraisa fizisku reakciju (paātrināta sirdsdarbība), kas savukārt tiek interpretēta kā apstiprinājums, ka draud briesmas, lai gan reālu draudu nav. Zinot šo mehānismu, vieglāk atpazīt situāciju tās sākumā.
Pēc epizodes
Nav jāatceļ nākamais brauciens pilnībā, bet arī nav jāspiež sevi turpināt tajā pašā dienā, ja tas šķiet pārāk daudz. Nākamajā reizē izvēlies īsāku, vienkāršāku maršrutu — mērķis ir atjaunot pārliecību mazos soļos.